6.janvāris ir Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju ķēniņu dienu. No šī nosaukuma, visticamāk, arī radies tautas sarunvalodas nosaukums “Treikumdiena”. Tāpat Zvaigznes diena pēc veco laiku izpratnes ir Ziemassvētku priekšvakars (pareizticīgo ticībā tā ir vēl aizvien) un tā ir tā diena, kad vēju virziens nosaka turpmāko ziemas gaitu, iezīmē to un iezīmē arī to, kāda gaidāma vasara.
Lūk, ticējumi par Zvaigžņu dienu, kam ticēja mūsu senči:
Ja zvaigznes dienā ir daudz zvaigžņu pie debesīm, būs gaidāma laba ābolu raža
Ja šī diena ir ļoti apmākusies un dienā ne reizi neuzspīd saule, vasara gaidāma lietaina.
Ja zvaigznes dienā ir pikta, cūkām būs maz sivēnu.
Ja ap pulksten 21:00 vakarā iestājas laba un gaiša nakts, tad tā ir laba zīme. Un tai ģimenei, kas to vēro – gaidāms laimīgs kopējais gads.
Bet ja debesis naktī ir apmākušās un zvaigznes nav redzamas, tad, visdrīzāk, gaidāms slikts gads ar sliktu ražu.
Neprecētām meitenēm zvaigznes dienas vakarā jādodas pie ābelēm un tās jāpurina, no kuras puses dzirdamas suņu rejas, no tās puses nāks precinieki.
Zvaigznes dienā, ja pie debesīm ir spožs mēness, jāiet ārā ēnu skatīties. Tai ēnai, kurai nav galvas, gaidāmas bēres.